Gaisa pils: lekcija
Igauņu mākslinieku apvienības “Gaisa pils” lekcija/stāstījums par viņu darbiem, iedvesmas avotiem un skatījumu uz pasauli caur rotām izstādes “Gaisa pils” ietvaros.
“Gaisa pils” tika izveidota 1999. gadā, kad Kadri Mälk apvienoja rotu māksliniekus, Igaunijas Mākslas Akadēmijas absolventus. No šiem māksliniekiem, pati Kadri Mälk var tikt dēvēta par vismelanholiskāko un tumšāko. Viņa ir tā, kuras darbos, it sevišķi piespraudēs, var manīt dziļi romantisku iedvesmu. Zelts, sudrabs, dārgakmeņi, melnie koraļļi un ahāti, tumša emalja un oksidēts sudrabs kalpo kā galvenie materiāli viņas rotās. Piret Hirv vispatiesāk atklāj sevi radītajās piespraudēs, izmantojot sudrabu, dzelzi un koku, dažreiz papildinot to ar krāsu pigmentiem. Viņas ikonogrāfiju tematikas ir balstītas dabā un cilvēka veidolā. Kristiina Laurits arī specializējas piespraudēs, kaut rada arī kaklarotas, ķemmītes, apročpogas un dekoratīvus objektus. Viņa apvieno juveliermākslu ar tādiem dabīgajiem materiāliem kā kažokādas, audumi, koks, vaniļas pākstis un sāls kristāli. Eve Margus-Villems arī izmanto dažādus materiālus: dzelzi un ziloņkaulu, marmoru un ragus – organiskus un neorganiskus materiālus. Viņa cenšas tos savienot, atstājot tos pēc iespējas neaizskartākus. Liekas, ka Villu Plink sevi realizē caur konstantām svārstībām starp ātri gaistošiem materiāliem. Plinka jaunākie darbi ataino tādus tematus kā karš un vardarbība konfliktos. Tanelu Venri nav iespējams ielikt kādā rotu mākslinieku kategorijā. Materiālu un tehniku amplitūda, ko viņš izmanto, liekas nebeidzama. Latvijas publikai viņa darbi jau ir pazīstami, jo Tanela personālizstāde „Vienkārši pārāk natureski” bija izstādīta Mākslas galerijā Putti 2015. gada novembrī.
“Gaisa pils” tika izveidota 1999. gadā, kad Kadri Mälk apvienoja rotu māksliniekus, Igaunijas Mākslas Akadēmijas absolventus. No šiem māksliniekiem, pati Kadri Mälk var tikt dēvēta par vismelanholiskāko un tumšāko. Viņa ir tā, kuras darbos, it sevišķi piespraudēs, var manīt dziļi romantisku iedvesmu. Zelts, sudrabs, dārgakmeņi, melnie koraļļi un ahāti, tumša emalja un oksidēts sudrabs kalpo kā galvenie materiāli viņas rotās. Piret Hirv vispatiesāk atklāj sevi radītajās piespraudēs, izmantojot sudrabu, dzelzi un koku, dažreiz papildinot to ar krāsu pigmentiem. Viņas ikonogrāfiju tematikas ir balstītas dabā un cilvēka veidolā. Kristiina Laurits arī specializējas piespraudēs, kaut rada arī kaklarotas, ķemmītes, apročpogas un dekoratīvus objektus. Viņa apvieno juveliermākslu ar tādiem dabīgajiem materiāliem kā kažokādas, audumi, koks, vaniļas pākstis un sāls kristāli. Eve Margus-Villems arī izmanto dažādus materiālus: dzelzi un ziloņkaulu, marmoru un ragus – organiskus un neorganiskus materiālus. Viņa cenšas tos savienot, atstājot tos pēc iespējas neaizskartākus. Liekas, ka Villu Plink sevi realizē caur konstantām svārstībām starp ātri gaistošiem materiāliem. Plinka jaunākie darbi ataino tādus tematus kā karš un vardarbība konfliktos. Tanelu Venri nav iespējams ielikt kādā rotu mākslinieku kategorijā. Materiālu un tehniku amplitūda, ko viņš izmanto, liekas nebeidzama. Latvijas publikai viņa darbi jau ir pazīstami, jo Tanela personālizstāde „Vienkārši pārāk natureski” bija izstādīta Mākslas galerijā Putti 2015. gada novembrī.
Atsakomybę dėl renginio kokybės prisiima renginio organizatorius. Renginiui neįvykus ar nusikėlus, sprendimą dėl pinigų grąžinimo priima organizatorius. Detalesnę informaciją apie aplinkybes ir grąžinimus rasite čia: Su renginiu susijusios aplinkybės“